Saeima konceptuāli atbalstīja budžeta likumprojektu pakotnē iekļautos, Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātos grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredzēs, ka no 2024.gada 1.janvāra SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor") pārņems Centrālās krājumu uzturēšanas struktūras (CKUS) funkcijas no Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB).

Iepriekš valdības virzītos grozījumus atbalstīja gan Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, gan līdzatbildīgā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

EM izstrādātā projekta mērķis ir noteikt pakāpenisku pāreju uz jauno valsts naftas drošības rezervju pārvaldības modeli, kas paredz, ka līdz 2029.gadam tiek iegādātas drošības rezerves valsts īpašumā, un pārvaldnieka uzdevumus pilda "Possessor".

Ministrijā atzīmē, ka, ieviešot jauno valsts naftas drošības rezervju pārvaldības modeli, desmit gados varētu sasniegt ietaupījumu vairāk nekā 500 miljonu eiro apmērā.

Pašlaik naftas produkti Latvijai nepieder un tiek veikti maksājumi tikai par iespēju tos iegādāties. Jaunais risinājums paredz, ka drošības rezerves piederēs valstij, kas stiprinās piegādes drošību un savlaicīgu naftas produktu pieejamību krīzes gadījumā, kā arī kopējo valsts noturību pret apdraudējumu.

Ministrijā pauž, ka Latvijā paredzēts veidot pašpietiekamu drošības rezervju pārvaldības modeli, lai būtu fiziski pieejami drošības rezervju krājumi krīzes un valsts apdraudējuma gadījumiem, neskatoties uz pārrobežu un citiem ārējiem faktoriem.

Pašreizējā valsts nodeva tiks pārveidota par periodiski pārrēķināmu pakalpojuma maksu. Līdz 2023.gada 31.decembrim nesamaksāto valsts nodevu turpinās administrēt BVKB, bet no 2024.gada "Possessor" iekasēs pakalpojuma maksu uzkrāšanas fondā.

Pakalpojuma maksu maksā komersanti, kas šobrīd maksā valsts nodevu, ieskaitot uzkrāšanas fondā. Uzkrāšanas fonda līdzekļi tiek lietoti sistēmas, kuru administrē CKUS, uzturēšanai, lai pašfinansējošā veidā nodrošinātu faktisko jaunā drošības rezervju pārvaldītāja pakalpojumu.

Paredzēts, ka "Possessor" no nākamā gada pārņem CKUS uzdevumus, kā arī sāk pakāpeniski iegādāties drošības rezervju krājumus. Tādējādi, lai jauno drošības rezervju pārvaldības modeli sāktu 2024.gadā, ir jānodrošina izrietošo normatīvu un pārejas regulējuma virzību.

Pārvaldības pamatnosacījumi ir, ka "Possessor" iegādājas un pārvalda valsts īpašumu - drošības rezerves - ārpusbilancē, finansējot visu pārvaldību un iegādes no pakalpojuma maksas, ar ko aizstātu pašreizējo valsts nodevu. No 2024.gada "Possessor" būs jāsāk iegādes ikgadēji vidēji 20%, lai 2029.gadā nepieciešamais drošības rezervju apjoms būtu 100% valsts īpašumā un glabātos Latvijas teritorijā.

Attiecīgi paredzēts, ka "Possessor" iepirks naftas produktus pēc tirgus situācijas un cenas, tāpēc iegādātais daudzums katrā atsevišķā gadā var svārstīties 15-25% robežās. Vienlaikus zemākais slieksnis būs noteikts ne mazāk kā 15% gadā.

Ministrijā arī norāda, ka pārejas periodā līdz 2024.gada pirmajam pusgadam naftas rezerves uzkrāšanas fondā varētu nebūt pietiekams finansējums iepriekšējā periodā uzkrāto saistību izpildei. Līdz ar to EM norāda, ka ir nepieciešams noteikt pāreju šis situācijas risināšanai un nodrošināt pagaidu finansēšana modeli, kamēr naftas rezerves uzkrāšanas fondā veiktās iemaksas no pakalpojuma maksas pilnībā nosegs kārtējās izmaksas.

Projekts paredz "Possessor" tiesības izmantot finansējumu no pašu līdzekļiem, kurus kompānija vēlāk atgūs no nākotnes ienākumiem uzkrāšanas fondā.

Plānots, ka drošības rezerves tiks izmantotas ne tika izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā, bet arī gadījumos, kad Starptautiskā enerģētikas aģentūra aktivizēs koordinētus ārkārtas reaģēšanas pasākumus.

Atbilstoši Eiropas Savienības direktīvai Latvijai kā naftas produktu importētājvalstij ir pienākums nodrošināt drošības rezervju apmērus, kas atbilst vismaz dienas vidējā tīrā importa daudzumam 90 dienu laikā. Piemēram, 2024.gadam aprēķināts, ka Latvijā būtu jāveido 349 464 tonnas naftas produktu rezerves.

Valsts naftas produktu drošības rezerves ir paredzētas gan enerģētikas, gan citu krīžu pārvarēšanai nacionālās drošības ietvaros, jo pēc būtības nodrošina dažādām lietotāju grupām naftas produktu pieejamību, kad valstī ir būtiski ierobežota ikdienišķa apgrozība.

Ainārs Leijējs, LETA