Possessor veic šādu valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu:
- dzīvojamās mājas, to domājamās daļas un dzīvokļa īpašumi, kas atrodas Possessor valdījumā;
- valstij piekritīgās dzīvojamās mājas, valstij piederošās kopīpašuma daļas valsts un kādas citas personas kopīpašumā esošajās viendzīvokļa dzīvojamās mājās, dzīvokļu īpašumos un dzīvokļu īpašumus, kas atzīti par bezīpašnieka vai bezmantinieka mantu.
Maksājumi par dzīvokļu īpašumu atsavināšanu veicami eiro, ar tūlītēju samaksu vai uz nomaksu līdz 5 gadiem.
Dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašumu atsavināšana tiek īstenota saskaņā ar šādiem normatīvajiem aktiem:
IZĪRĒTU DZĪVOKĻU ATSAVINĀŠANA
- Izīrēta valsts dzīvokļa vai viendzīvokļa dzīvojamās mājas atsavināšanu var ierosināt pats īrnieks vai tā ģimenes loceklis.
- Ja izīrēta dzīvokļa vai viendzīvokļa dzīvojamās mājas atsavināšanu ierosina īrnieks vai viņa ģimenes loceklis, tad Possessor iesniedzams atsavināšanas ierosinājums, pievienojot šādus dokumentus:
- atsavināšanas ierosinātāja personu apliecinoša dokumenta kopiju;
- īrnieka un viņa ģimenes locekļu notariāli apliecinātu vienošanos par to, kurš vai kuri no viņiem iegūs īpašumā dzīvojamo māju, tās domājamo daļu vai dzīvokļa īpašumu; atsavināmā īpašuma dzīvojamās telpas īres līguma kopiju (ja atsavināts tiek kopējais dzīvoklis, – īres līgumu);
- izziņu par īres un komunālo maksājumu parāda esību vai neesību.
- Pirms īpašuma atsavināšanas procesa uzsākšanas Possessor ir pienākums piedāvāt dzīvokli vai viendzīvokļa māju attiecīgai pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums. Ja pašvaldība piekrīt pārņemt nekustamo īpašumu, to ar Ministru kabineta rīkojumu nodod pašvaldībai. Ja pašvaldība, atsakās īpašumu pārņemt, to atsavina Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
- Atsavināmā dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas novērtēšanu organizē Possessor. Ar sertificēta vērtētāja starpniecību atsavināmajam īpašumam tiek noteikta tirgus vērtība.
Īrnieks vai viņa ģimenes locekļi var pirkt īrēto viendzīvokļa māju vai dzīvokli, ja:
- īrnieks un viņa ģimenes locekļi ir noslēguši notariāli apliecinātu vienošanos par to, kurš vai kuri no viņiem iegūs īpašumā īrēto viendzīvokļa māju vai dzīvokli;
- tiesā nav celta prasība par īres līguma izbeigšanu.
Ja īrnieks vai viņa ģimenes locekļi mēneša laikā no piedāvājuma saņemšanas dienas nepaziņo par pirmpirkuma tiesību izmantošanu, izīrētu viendzīvokļa māju vai dzīvokli atsavina šādā kārtībā:
- dzīvokļa īpašumu piedāvā pirkt pārējiem dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem, ja viņi savas pirmpirkuma tiesības ir nodibinājuši savstarpējā līgumā, bet viendzīvokļa māju, kas atrodas uz citas personas īpašumā esoša zemesgabala, piedāvā pirkt šīs zemes īpašniekam;
- ja pirmpirkuma tiesīgās personas mēneša laikā neizmanto savas pirmpirkuma tiesības, dzīvokļa īpašumu vai viendzīvokļa māju pārdod atklātā mutiskā vai elektroniskā izsolē. Šādā gadījumā īrnieks saglabā dzīvokļa lietošanas tiesības.
NEIZĪRĒTU DZĪVOKĻU ATSAVINĀŠANA
- Valstij piederošus neizīrētus dzīvokļus un viendzīvokļa mājas (to domājamās daļas) Possessor pārdod atklātā mutiskā vai elektroniskā izsolē.
- Pirmpirkuma tiesības ir dzīvokļu un viendzīvokļa māju kopīpašniekiem, viendzīvokļa māju gadījumā arī zemes īpašniekiem, kuriem tiek nosūtīts uzaicinājums izmantot pirmpirkuma tiesības viena mēneša laikā no izsoles sludinājuma publicēšanas izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
- Ja noteiktajā termiņā pieteikumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu iesniedz viena persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības, izsoli nerīko un ar šo personu slēdz pirkuma līgumu par sākumcenu.
- Ja mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas dienas par izsoli oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" no pirmpirkuma tiesīgajām personām ir saņemti vairāki pieteikumi par izsolāmā objekta pirkšanu, tiek rīkota atklātā mutiskā izsole starp šīm personām.
- Ja noteiktajā termiņā pirmpirkuma tiesīgās personas nav iesniegušas pieteikumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai iesniegušas atteikumu, tiek rīkota atklāta mutiska vai elektroniskā izsole. Šajā gadījumā pirmpirkuma tiesīgās personas var piedalīties izsolē vispārējā kārtībā.
Atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 18.panta pirmajā daļā noteiktajam izsolē var piedalīties jebkura persona, ja tā pieteikumu iesniegusi sludinājumā noteiktajā termiņā un izpildījusi priekšnoteikumus dalībai izsolē, kas minēti izsoles noteikumos.
Ar Possessor valdes 2020.gada 17.decembra lēmumu Nr.151/1289 ir apstiprināti Valsts nekustamā īpašuma elektroniskās izsoles noteikumi (pieejami ŠEIT).
Elektroniskā izsole notiek elektronisko izsoļu vietnē ŠEIT. Elektronisko izsoļu vietnes lietošanas noteikumi pieejami ŠEIT.
